Svarīgi ir nesajaukt svešvalodu ar valodu, kuru mēs nesaprotam pietiekami labi, jo dažreiz varam piedzīvot situācijas, kad nespējam saprast arī mūsu dzimtajā valodā runājošu cilvēku. It kā visi vārdi zināmi, bet vienalga nesaprotam neko no tā, kas ir pateikts.
Principā svešvaloda ir tāda pati valoda, kādā runājam mēs, tikai pilnīgi visi vārdi, kurus dzirdam, ir nepazīstami. Īstu svešvalodu no valodas, kuru mēs vienkārši nesaprotam, atškir pavisam vienkārša lieta.
Mēs it kā saprotam pateiktos vārdus un spējam nojaust sarunas tēmu: ēdiens, ceļojums, sports, iepirkšanās, cenas, laika apstākļi utt. Tomēr tas arī ir viss, tālāk par tēmas vispārīgo ievirzi mēs netiekam. Bet nevajag skumt - ja reiz varat noteikt sarunas kopējo ievirzi, tas nozīmē, ka varat arī pateikt, kādā valodā konkrētā saruna notiek: spāņu, franču, itāliešu vai kādā citā. Tātad valoda Jums vairs nav pilnīgi sveša, Jūs to vienkārši nesaprotat pietiekoši labi.
Turpinot iesākto, piebildīšu, ka valoda no nesaprotamas par saprotamu kļūst tikai tad, kad Jūs atpazīstat ne tikai pateiktos vārdus, bet saprotat arī pateiktā jēgu.
Par nelaimi, dažiem cilvēkiem, lai iemācītos saprotami komunicēt svešvalodā, vispirms to ir jāiemācās darīt savā dzimtajā valodā. Lai to izdarītu, ir jāiegaumē dažas lietas. Ja vairāki cilvēki savstarpēji sarunājas, viņi lieto tikai tos vārdus, kurus pārējie varētu zināt, un lieto tos tādā veidā, lai visi saprastu pateiktā jēgu.