Pirms spriest par to, kā runāt labāk, mums jāatbild uz pavisam vienkāršu jautājumu: kāpēc cilvēki vispār runā? Šķiet, ka atbilde ir acīmredzama, taču retais uz to var atbildēt bez vilcināšanās. Tieši šī neizpratne ir iemesls daudzām komunikācijas problēmām.

Runāšana ir instruments mērķa sasniegšanai, un vārdam — šī instrumenta galvenajam elementam — ir milzīgs spēks.

​

Kāpēc cilvēki runā?

​

Retais var bez vilcināšanās atbildēt uz vienkāršu jautājumu: kāpēc mēs vispār runājam? Atbilde ir vienkārša:

 

cilvēki runā, lai panāktu kādu sev vēlamu rezultātu.

​

Citiem vārdiem — ja cilvēkam kaut ko vajag, viņš runās. Ne tāpēc, ka viņam patiktu skaņa vai viņš vēlētos būt pieklājīgs, bet gan tāpēc, ka viņam ir mērķis. Un šis mērķis prasa, lai citi to saprastu.

​

Vārda spēks.

​

Valoda ir instruments. Un, tāpat kā jebkuram instrumentam, arī tai ir galvenais elements — vārds. Vārda spēks nav nekas jauns, taču tā ietekmes mērogs mēdz pārsteigt.

​

Daži cilvēki prot izmantot vārdu tik efektīvi, ka spēj uzsākt un apturēt karus.

 

Ar vārdiem cilvēkus apkrāpj vai dara laimīgus.

 

Cilvēki var izjust fiziskas sāpes tikai tādēļ vien, ka uzzina kādu ziņu. Cilvēki atceras pateiktus vārdus uz mūžu un dažkārt gadiem ilgi prāto, ko otra persona ar tiem domājusi. Mēs maksājam "vārda māksliniekiem" lielu naudu un klausāmies viņos stundām ilgi. Vienlaikus mēs paši dažkārt nespējam paust pat vienu sakarīgu vēlmi.

​

Tas nav tikai talanta jautājums. Tā ir prasme, un prasmes var apgūt.

Pēdējā laikā vārda spēks kļūst īpaši redzams citā kontekstā. Cilvēki arvien biežāk komunicē ar mašīnām un saņem rezultātu no viena precīzi pateikta vārda uzreiz. Mašīnas reaģē zibenīgi un tieši uz to, kas ir pateikts — bez labvēlīgas interpretācijas, bez konteksta uzminēšanas. Ja formulējat skaidri — rezultāts ir pirmajā reizē. Ja nē — arī tas ir redzams uzreiz.

​

Tas ir labs spogulis, jo tieši tāpat darbojas komunikācija ar cilvēkiem, tikai tur kļūdas ir mazāk acīmredzamas.

​

Tas attiecas uz visām dzīves jomām — un jūs to jau darāt katru dienu

​

Ceļojot: Jūs ejat uz veikalu. Jūs vēlaties ūdeni. Jūs runājat, lai saņemtu ūdeni.

​

Darbā: Jūs ejat uz sapulci. Jūs vēlaties, lai tiktu akceptēts jūsu priekšlikums. Jūs runājat, lai pārliecinātu.

​

Attiecībās: Rakstot vēstuli draugam, jūs vēlaties, lai viņš justos labāk. Jūs rakstāt, lai viņš to saprastu.

​

Saziņā ar AI: Jūs jautājat ChatGPT. Jūs vēlaties konkrētu atbildi. Jūs formulējat jautājumu, lai dabūtu precīzi to, ko vajag.

​

Iekšējā dialogā: Pat runājot ar sevi, jūs mēģināt ko panākt. Mācoties valodu, jūs runājat ar sevi un šīs darbības rezultātā apgūstat materiālu. Jūs izmantojat runāšanu kā mācīšanās rīku.

​

Visos šajos gadījumos runāšana ir instruments. Tā nav vērtība pati par sevi, bet gan rīks rezultāta sasniegšanai.

 

Pat pļāpāšanai ir mērķis.

​

Protams, var iebilst, ka ir gadījumi, kad cilvēki vienkārši pļāpā, lai uzturētu sarunu vai tāpēc, ka visi tā dara. Taču pat šeit mērķis pastāv — tā ir sociālās saiknes uzturēšana, neērtības novēršana vai vienkārši laika pavadīšana. Pārdevējs runā ar pircēju, lai pārdotu. Politiķis ar tautu — lai iegūtu vietu parlamentā. Jauneklis ar meiteni — lai nodibinātu draudzību. Runātājam vienmēr ir kāds mērķis.

​

Kad runāšana nav nepieciešama.

​

Cilvēks var pilnīgi mierīgi iztikt arī bez runāšanas. Ja situācija ir izveidojusies tā, ka viss notiek pats no sevis un no apkārtējiem nekas papildus nav vajadzīgs — runāšana var izpalikt.

​

Piemērs: jūs esat kopā ar mīļoto cilvēku pie jūras. Saule riet, jūra šalc, un jums abiem ir labi. Nav nepieciešams neko teikt, jo viss, ko jūs vēlētos panākt ar runāšanu — miers, tuvība, sapratne — jau ir klāt. Runāšana šeit būtu lieka. Ne tāpēc, ka jūs baidītos, bet tāpēc, ka mērķis jau ir sasniegts.

​

Kad labāk klusēt.

​

Taču ir vēl viens iemesls klusēt.

 

Vārds paliek atmiņā, dažreiz uz mūžu.

 

Neprecīzi vai nevietā teikts vārds var sāpināt ilgi pēc sarunas beigām. Tāpēc dažkārt labāk ir nerunāt. Ne tāpēc, ka mērķis jau sasniegts, bet tāpēc, ka vārda spēks uzliek atbildību. Precīza un skaidra izteikšanās nav tikai efektivitātes jautājums — tas ir arī cieņas jautājums.

​

Kāpēc tas ir svarīgi.

​

Šī izpratne maina visu. Ja runāšana ir instruments, mēs varam izvēlēties — kad, kā un cik daudz to izmantot. Jūs varat sasniegt mērķi ar trim vārdiem vai nesasniegt to pat ar trim teikumiem.

​

Nobeigums.

​

Tagad jūs redzat, ka runāšana nav pašmērķis, bet vienmēr kalpo kādam rezultātam. Jūs visu dzīvi esat runājuši ar mērķi — tikai ne vienmēr to apzinājāties.

​

Šo principu var pamanīt visur:

​

• Ceļojot — kad vajag atrast ceļu vai pasūtīt ēdienu.

• Darbā — kad process jāuzlabo vai lēmums jāpieņem.

• Attiecībās — kad kaut kas kaitina vai kad viss ir tik labi, ka runāt nav vajadzības.

• AI komunikācijā — kad meklējat precīzu atbildi.

• Domājot — kad meklējat skaidrību vai pieņemat lēmumu.

• Veicot jaunu uzdevumu — kad runājam ar sevi, lai atrastu risinājumu.

• Mainot ieradumus — kad runājam ar sevi, lai rīkotos pareizi.

​

Nākamajā lekcijā mēs skatīsimies uz pretējo — kāpēc cilvēki nerunā. Ja runāšana ir instruments rezultāta sasniegšanai, tad klusēšana ir izvēle šo instrumentu neizmantot. Un šai izvēlei vienmēr ir savs iemesls.

​

Lekcija pabeigta.

Ja vēlies turpināt, pārbaudi zināšanas.